Ar klusuma brīdi un ziedu nolikšanu grupa sabiedrisko organizāciju pārstāvju, starp kuriem bija daudz vīru ar sirmām galvām, ceturtdienas vakarā pieminēja tos Jelgavas aizstāvjus, kuri 1944. gada jūlijā un augustā cīnījās par vienu mērķi – Latvijas neatkarības saglabāšanu.

Pasākumā pie piemiņas akmens Rūpniecības un Tērvetes ielas krustojumā pulcējušies neslēpa šā brīža svarīgumu. «Tēvijai draud briesmas. Kā viena lielvara var pakļaut citu tautu, iznīcināt tās dēlus un meitas? Vai tas nedraud arī mums? Tādēļ jāatceras tos, kuri krita cīņā pret sarkano mēri», savā uzrunā uzsvēra Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Egils Hartmanis, pateicoties kura inciatīvai un neatlaidībai savulaik tika izveidota piemiņas vieta, kurā ceturtdien gūla ziedi.

Viņš arī dalījās atmiņās par traģiskajiem 1944.gada notikumiem Jelgavā, kuru laikā gāja bojā cilvēki un praktiski no zemes virsas tika noslaucīta pilsētas lielākā daļa. «Šodien daži svin Jelgavas atbrīvošanu, bet 31.jūlijā pilsēta netika ieņemta, tas notika krietni vēlāk – oktobrī. Nav saprotams, kādēļ izvēlēts šis datums, turklāt svinēšana notiek ar dziesmām, dejām un salūtu. Kā ņirgāšanās par pilsētas iznīcināšanu», skarbs savos izteikumos bija A.Hartmanis.

Klātesošos uzrunāja arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. «Tagad dzirdam ļoti daudz melu, tādēļ cilvēkiem jāmāk pašiem domāt un izdarīt secinājumus. Pulcējoties šeit, mēs godinām tos, kuriem nebija vienalga, kas notiek ar Latviju un Jelgavu,» tā domes priekšsēdētāja vietnieks.

Pateicības vārdus atnākušajiem, kas, spītējot lietainajam laikam, neaizmirst pilsētas aizstāvjus, izteica arī biedrības «Lāčplēsis» vadītāja Ruta Melhere, rosinot ik gadu šajā dienā pulksten 18 pulcēties pie piemiņas akmens Rūpniecības un Tērvetes ielu krustojumā.

Raksta un foto autors: Jelgavniekiem.lv

Raksts: Jelgavniekiem.lv