Par studentu līderi atkārtoti apstiprina Ratnieku. Aizstāvēs bezmaksas izglītību

6589b5_f67ddc20c74643b5ad662eb072ad74da.png_850Par Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidentu sestdien LSA kongresā atkārtoti uz gadu ievēlēts līdzšinējais organizācijas prezidents Edvards Ratnieks un kļuvis par vienīgo studentu līderi, kuram tas izdevies trīs termiņus pēc kārtas. No 200 studentiem par viņu balsoja 115.

Kā Diena jau ziņoja, par prezidenta amatu cīnījās trīs kandidāti - E. Ratnieks, LSA domnieks Rihards Blese un Rīgas Juridiskās augstskolas Studējošo pašpārvaldes vadītājs Armands Leimanis, kurš vienīgais no trim aizstāvēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosināto augstākās izglītības finansējuma maiņu, pārejot pilnībā uz studiju kredītiem. Tiesa, A. Leimanis savā uzrunā LSA kongresā savu kandidatūru atsauca, aicinot klātesošos balsot par R. Blesi.

Kā vēsta LSA pārstāve Aija Upleja, E. Ratnieks savā uzrunā uzsvēra, ka LSA ir politiska lobija organizācija, kura novērtēta kā viena no piecām aktīvākajām Saeimas komisijas sēžu dalībniecēm, kas ir rādītājs par aktīvu politisko līdzdalību. Viņš arī solīja, ka savas darbības laikā nepieļaus augstākajai izglītībai atvēlētā budžeta samazināšanu, augstskolu apvienošanu un iestāsies par nekvalitatīvo studiju programmu slēgšanu. «Par mani liecina darbi,» pauda E. Ratnieks. Viņu LSA prezidenta amatam izvirzīja Latvijas Mākslas akadēmijas Studentu pašpārvalde, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvalde, Latvijas Kultūras akadēmijas Studentu padome, Daugavpils Universitātes Studentu padome un Vidzemes Augstskolas Studentu apvienība.

R. Blese uzsvēra, ka LSA jāmaina metode, kā strādāt, - jāveido viedokļi ar augstāku argumentāciju, jāattīsta starptautiskā sadarbība, jāuzlabo privāto un valsts augstskolu vienotība.

Aktīvu studentu līdzdalību augstākās izglītības politikas veidošanā uzteica arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa aicināja studentus pievērst uzmanību intelekta un inteliģences veicināšanai sabiedrībā. Lai arī aicināts uz LSA kongresu, tomēr nebija ieradies pats R. Ķīlis, savā vietā pilnvarojot ministrijas valsts sekretāra vietnieci Laumu Sīku.

Kongresā tika apstiprināti arī LSA Statūtu grozījumi, bet balsojums par LSA nākamā gada vadlīnijām un budžetu tika atlikts kvoruma trūkuma dēļ. Par šiem organizācijai nozīmīgajiem jautājumiem lems ārkārtas kongresā, kas tiks sasaukts pēc mēneša. Savukārt LSA valdes vēlēšanas notiks 14. aprīļa LSA domes sēdē Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.

Kongress ir LSA augstākā lēmējinstitūcija, kas sastāv no LSA biedru - studējošo pašpārvalžu - deleģētajiem studentiem. Ik gadu kongress pulcē ap 200 studentu pārstāvju, kā arī augstākās izglītības pārvaldes darbiniekus un LSA vecbiedrus.

Raksta autors: Guntis Bojārs "Diena"

Foto: Rūdolfs Matīss Trops

Raksts: DIENA.LV