Kontinentālās Eiropas ideoloģija balstās uz izglītību kā sabiedrisku labumu, jo sabiedrības interesēs ir, lai tauta būtu izglītota. Pašlaik Latvijā vairums studējošo spiesti maksāt par studijām no saviem līdzekļiem, daudziem studēt gribētājiem tas vairo vēlmi doties uz ārzemēm un apgūt savu specialitāti tur, protams, saņemot bezmaksas studiju iespējas, stipendiju, dzīvošanas, sportošanas vai pat kultūras izpausmes iespējas. Jauniešu aizplūšana uz ārzemēm nozīmē ne vien Latvijas sabiedrības novecošanos, bet arī valsts turpmākas pastāvēšanas neizbēgamu problēmu rašanos. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt vismaz daļu šo garantēto iespēju, kas ir citur, arī Latvijā.

Kopš 2008. gada augstākās izglītības finansējums sarucis par pusi, ļoti grūtā procesā izdevies saglabāt budžeta vietu skaitu divu gadu garumā, kad bija neremdināma vēlme to mazināt.

Protams, pasludinot bezmaksas izglītību kā mērķi, nedrīkst aizmirst arī par kvalitātes uzlabošanu augstākajā izglītībā un profesionālās izglītības prestiža celšanu. Kvalitāti augstākajā izglītībā iespējams uzlabot ar jau izstrādāto, apspriesto un augstākās izglītības sabiedrības atbalstu guvušo uz rezultatīvajiem rādītājiem vērstu finansēšanas modeli jeb "nauda seko kvalitātei", kur kvalitatīvākajām programmām piešķirtu papildu līdzekļus, motivējot augstskolas.

Nodrošinot bezmaksas studiju iespējas, valsts nodrošinās izglītības pieejamību sabiedrībai. Par pieejamības nepieciešamību liecina ne vien Nacionālās attīstības plāna (NAP) projekts, bet arī stratēģija "Eiropa 2020", kur noteikts, ka 2020.gadā 40 procentiem iedzīvotāju (30-34 gadu vecuma grupā) jābūt augstākajai izglītībai.

Pašlaik Latvijas augstākās izglītības kopējais finansējums (gan privātais, gan publiskais) ir apmēram 180 miljoni latu gadā. Publiskais valsts finansējums ir ap 50 miljoniem latu gadā. 2008.gadā šis valsts finansējums sasniedza 100 miljonus. Palielinot valsts budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai iepriekšējā apjomā, bet palielinot arī atbilstoši budžeta vietu skaitu, bezmaksas izglītības modelis varētu sākt īstenoties pat 2015.gadā, vien jāatmet iegriba finansēt planšetdatoru iegādi un arī demogrāfiskā bedre veicinās studēt gribētāju vēlmju apmierināšanu.