Ratnieks: Latvijas ceļam jāved uz bezmaksas izglītību

image
Ceļš uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Jelgava

„Latvijai ir jātiecas uz bezmaksas izglītību,” šādu nostāju uz Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšlikumiem ieviest studentu kreditēšanas sistēmu paudis Latvijas studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks.

 

Jau iepriekš publiskajā telpā reaģējot uz SAK priekšlikumiem, LSA pārstāvji izteikušies noraidoši pret ilgtermiņa studentu kreditēšanas sistēmu, norādot, ka studentu „iedzīšana parādos” valsts izglītības kvalitāti un ekonomisko situāciju neuzlabos. „Parāds nav brālis nevienam, taču SAK priekšlikumi tiešā mērā ir vērsti uz sabiedrības aktīvākās daļas – studentu - morāliem un finansiāliem spaidiem, kas, tiecoties uz modernu valsti, nav pieļaujams. Nākotnes redzējums ir bezmaksas studijas, kas jauniešiem nodrošinātu iespēju studēt pēc pašu gribas izvēlētās studiju programmās, nevis pēc izmaksu un valsts pasūtījuma lekāliem.”

Kā liecina komercbanku sniegtie dati, ik gadu sarūkt valsts galvoto kredītu ņēmēju skaits, ko ietekmē gan valsts ekonomiskie apstākļi, gan nespēja atrast galvotājus, kā arī nevēlēšanās uzņemties parādsaistības. Nav izprotams, kā kredītu sistēma veicinās augstākās izglītības pieejamību studentiem no ģimenēm ar dažādu labklājības līmeni un kā tiks īstenota Eiropas Komisijas stratēģija „Europe 2010”, kas nosaka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2020.gadam konstatēt 40% valsts iedzīvotāju ar augstāko izglītību, pauž LSA.

Palielinoties to Eiropas un arī pasaules valstu skaitam, kas piedāvā augstāko izglītību iegūt bez maksas, Latvija „nevar atļauties iet pretējā virzienā”, palielināt izceļojošo studentu skaitu un samazinātu ārzemju studentu interesi par studijām mūsmājās, uzskata LSA prezidents Ratnieks. Jau šobrīd studijas bez maksas tiek piedāvātas Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas un citās Eiropas valstu augstskolās, kas ir iecienīts Latvijas jauniešu galamērķis augstākās izglītības ieguvei. Arī Igaunijā par labu bezmaksas augstākajai izglītībai tiek palielināts nozarei pieejamais valsts finansējums, kas kā norma ir iestrādāta arī Latvijas Republikas Augstskolu likuma grozījumos.

LSA pieļauj, ka kreditēšanas sistēmas priekšrocības un pozitīvās īpašības, kuras uzsver SAK, būtu attiecināmas tikai uz studentiem, kas šobrīd un nākotnē studēs par aizņēmuma līdzekļiem. Saglabājot un proporcionāli palielinot budžeta vietu skaitu nākotnē, tai studentu grupai, kas studijām izvēlētos valsts galvoto kredītu, aizņemtā nauda nebūtu jāatmaksā, ja pēc absolvēšanas studenta ienākumi nesasniegtu iepriekš noteikto līmeni. Taču LSA uzskata, ka nav pamatots nosacījums, ka studentiem būtu jāmaksā procenti valstij, jo tieši valsts pienākums ir nodrošināt augstākās izglītības pieejamību.

„Pašreizējā situācijā nedz sabiedrība, nedz valsts un izglītības politikas veidotāji nedrīkst aizmirst, ka augstskolas skolo absolventus ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu darba tirgum, līdz ar to Latvijai arī izglītībā kā jebkurā citā nozarē ir jābūt konkurētspējīgai arī ārvalstīs,” komentēja Ratnieks, aicinot lielāku uzmanību pievērst augstākās izglītības tendencēm Eiropā.

Sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, LSA kā viens no ministrijas sadarbības partneriem ir iniciējis un piedalās uz rezultatīvajiem rādītājiem balstīta finansēšanas modeļa izstrādē, kas paredz – augstskolām būs iespēja konkurēt par papildus valsts finansējumu atkarībā no to spējas sasniegt augstākus rezultātus izvirzītajos kritērijos kā starptautiskās publikācijas, apmaiņas programmās iesaistīto studentu īpatsvars u.c.

Raksta autors: Jurita Krūma, "NRA.lv", "Neatkarīgā Rīta Avīze"

Raksts: NRA.lv